Sabīne Vītola

Sabīne Vītola

Dzimis: Latvija - 1992. gada 27. Jūlijs
Miris: Norvēģija - 2013. gadā



Atmiņu stāsti


Sabīne

Kaut arī man māsu nav un nebija, Sabīne un viņas māsa bija tuvākās kandidātes uz šo lomu. Tā mēs arī cita citu saucām – par māsām. Mēs ļoti daudz laika pavadījām kopā un dauzījāmies uz nebēdu. Kad visi pārējie jau bija paguruši, mūsu ballīte vēl tikai sākās. Sabīne gan bija daudz izdarīgāka nekā es. Kad es, pilsētniece, tikko sāku apjaust, kā izskatās nomizoti kartupeļi, Sabīne jau savos 7 gados bija paguvusi iemācīties izslaukt govi, pabraukt ar traktoru (kuru mēs abas godam vienreiz iesturējām grāvī), ganīt govis ganībās, kur tās sargāja arī gandrīz nemanāms elektriskais gans, (kuram vienreiz tiku pierunāta pieskārties. Nezinot, protams, kas notiek, kad pieskarās kaut kādai metāla stieplītei. Pieskāros, uzzināju.) Viņa prata vēl visādas dzīvē ļoti noderīgas lietas. Mēs kopā iemācījāmies cept frī kartupeļus. Mums abām nebija svešs arī pienākums pret dzimteni, kad vienu dienu abas izdomājām noplūkt visas bērnudārza teritorijā ziedošās tulpes un aiznest uz 1 Pasaules karā kritušo karavīru piemiņas vietu. Tas, ka beigās ziedlapiņas tika noziedotas blakus piemineklim mežā esošās klints izrotāšanai, nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka tulpju ziedlapiņas tik skaisti lidoja lejā no klints. Kā filmā. Tad, kad mana vecmamma mūs par šo joku ielika kaktā, lai abas pēc kārtas nokauninātu, mēs saskatījāmies un mēģinājām nesmieties, jo vecmamma bija patiešām dusmīga. Lai jau viņai tiek, lai viņa domā, ka mēs jūtamies vainīgas – tāds bija tas skatiens. Tad vēl mūsu spēļu vakari, kad vienā mazā istabā, tumsā tika spēlētas aklās vistiņas. Un tie, kas nebija vodas centās pēc iespējas klusāk atvērt skapi un tur ielīst. Tā parasti bija Sabīne. Paslēpes tumsā – zinu, ka viņa ir aiz aizkariem, piespiedusies pie loga un mēģina neelpot, bet ļoti nāk smiekli, līdz ar to tas viņas neelpojiens kļūst par tādu jocīgu spurdzienu, kas apstiprina manas aizdomas – Sabīne ir aiz aizkariem un es tūliņ viņu noķeršu. Šie ir tikai daži no stāstiem, kas man asociējas ar Sabīni. Ne velti, pēc viņas bērēm es ieslēdzu Džeimsa Brauna dziesmu “Get Uo Offa That Thing”, kas sākas ar vārdiem – I'm back. Un iedomājos, kā Sabīne iesoļo tur, kur nu viņa tagad ir - manās atmiņās, pieceļ visus tur mītošos kājās, un notiek viņas ierašanās svētku deja.

Anna Zvaigzne



Galerijas