Jānis Arvīds Stukmanis

Jānis Arvīds Stukmanis

Dzimis: Liepas pagasts, "Ustupi,", Latvija - 1888. gada 3. Maijs
Miris: Grand Rapids, ASV - 1978. gada 22. Februāris



Atmiņu stāsti


Vasaras "Ustupos" pie Stukmaņiem.

Ar Stukmaņu ģimeni es pirmo reizi tiku iepazīstināta, kad vēl biju pavisam maza, man bija kādi pieci gadi. Mana mamma, pirms  pārcēlās dzīvot uz Cēsīm, dzīvoja netālu no viņu ģimenes mājas - “Ustupiem”. Tā viņi iepazinās un kļuva par draugiem. Vasarās, kad mammai nebija kur mani likt, viņa sūtīja mani pie Arvīda Stukmaņa un viņa ģimenes. Sākās vasara, un es ar nepacietību gaidīju, kad atkal nokļūšu pie strādīgā, ļoti laipnā un sabiedriskā Arvīdonkuļa, kurš vienmēr, lai arī cik ļoti aizņemts būtu, veltīja man savu laiku un iepazīstināja ar brīnumiem, kas bija atrodami “Ustupos”. Es dzīvojos kopā ar viņa bērniem, viņi kļuva par manām māsām un brāļiem, kuru man pašai vairs nebija... Mēs kopā spēlējām riču-raču un Arvīda paštaisītās spēles, gājām uz pirti un dzīvojām īstu lauku dzīvi. Starp daudziem priekiem un pārsteigumiem, kas mani kā pilsētas bērnu sagaidīja īstās lauku mājās, bija arī Arvīda Stukmaņa kūts, kurā dzīvoja daudzas govis, kas bija mani mīļākie dzīvnieki. Tā kā Arvīds bija Latvijas brūnās šķirnes izveidotājs, govju viņam tiešām bija daudz. Un, kur ir daudz govju, tur ir daudz piena. Man ļoti garšoja piens. It īpaši tikko iegūts, pavisam silts un ar visām putām. No visām govīm man vislabāk patika Brūklene, ar kuru es ļoti draudzējos, jo viņa ļāva man sevi slaukt. Atceros, ka virtuvē uz plauktiņa stāvēja emaljēta metāla krūze, kuru es paņēmu, aizgāju pie Brūklenes un, ar vienu roku turot krūzi rokā, viņu slaucu un turpat arī dzēru pienu. Kad vienreiz Emmas tante, Arvīda sieva, nevarēja mani atrast, visur izmeklējusies, viņa jautāja Arvīdam, vai viņš nav redzējis Rasu. Viņš atbildēja :”Paskaties, vai uz plaukta ir krūze. Ja nav, tad Rasa jāiet meklēt kūtī.” Un tā mani atrada, pie Brūklenes. Savas vasaras es aizvadīju vietā, kas man likās kā paradīze zemes virsū. Kad sākās karš, viņš aizbrauca uz Vāciju, no kurienes pēc tam - uz Ameriku. Lielais attālums netraucēja viņam vēstulēs apjautāties ne tikai par savu ģimeni, bet arī par mani, manu mammu un to, kā mums abām klājas. Bet es uz “Ustupiem” turpināju braukt arī vēlāk, bet jau kopā ar savu ģimeni - vīru un abām savām meitām.

Rasa Zvaigzne



Galerijas