Hilda Roziņa (dz. Apsīte)

Hilda Roziņa

Dzimis: Minhene, Vācija - 1899. gada 29. Aprīlis
Miris: Rīga, Latvija - 1956. gadā



Atmiņu stāsti


Mammas māsa Hilda

     No Bērnības atceros, ka tās bija jaukas dienas, kad Rīgā ieradās tante Hilda. Abām māsām, Terēzei un Hildai, bija tad nebeidzamas sarunas. Dažreiz viņas abas sirsnīgi smējās un to bija tik labi dzirdēt. Atceros arī bērnības vasaras jūrmalā Mellužos. Tagad tā ir Pumpuru stacija. Hilda vairākas vasaras ārstējās Ķemeros. Brauca pie mums Mellužos nedēļas nogalēs. Tad sestdienu rītos māmiņa man sacīja: „Paskrien nu pretim savai krustmātei". Un es arī tā darīju. Cauri priežu meža stūrim uz staciju. "Rūnanu" māsas satika labi. Ne tā tas bija ar brāli Verneru. Es biju maza, kad "Rūnani" tika pārdoti. Varbūt tas, ko atceros un rakstu nav patiesība. Vismaz ne visos punktos. Tas bija tāds bēdīgs temats un tad, kad būtu lietas sapratusi, man negribējās to cilāt. Rūnaniem nebijis testamenta. Terēze bijusi ar mieru gaidīt, vai pat atteikties no mantojuma, ja brālis, vai arī māsa pārņemtu mājas un saimniekotu tajās. Tika sagaidīts, protams, ka tas būtu Verners, bet viņam bijuši citi plāni. Viņš arī bijis citu cilvēku iespaidots. Bija jau vēl jauns. Verners gribējis savu mantojuma daļu tagad. Tūlīt. Mana māmiņa būtu vismīļāk Rūnanos redzējusi savu māsu Hildu. Viņai bijis saimnieces gars. Viņa zinājusi laukus, zinājusi lopus. Viņas gādībā Rūnani atplauktu. Bet tā nenotika. Rūnani aizgāja svešiem „par sviestmaizi", kā saka.



Galerijas