Emīlija Zvaigzne (dz. Peipiņa)

Emīlija Zvaigzne

Dzimis: Rēvele, Igaunija - 1907. gada 8. Decembris
Miris: Liepas pagasts, Latvija - 2004. gada 27. Februāris

Emīlija Peipiņa ir dzimusi 1907. gada 7. decembrī Rēvelē dzelzceļa kalpotāja Dāvja Peipiņa un Annas Peipiņas ģimenē kā ceturtais bērns. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Jēkabpili, no kurienes Emīlija pārvācās uz Liepas pagasta „Burkšķu” mājās, kur strādāja par meitu. Vēlāk viņa pārvācās uz Cēsīm. Tur viņa iepazinās ar Voldemāru Zvaigzni un apprecējās. 1930. gadā piedzima Gaisma Valentīna. Sešu mēnešu vecumā viņa mira. 1932. gadā piedzima Vija Renāte. Viņa nomira trīs gadu vecumā. 1934. gadā piedzima Rasa Ingrīda. 1935. gada 11. maijā no ievainojuma, kas tika iegūts krītot no zirga, mira Voldemārs Zvaigzne, un Emīlija Zvaigzne palika divatā ar savu meitu Rasu. Vācu laikā Emīlija Zvaigzne strādāja Cēsu apdrošināšanas nodaļā. Pēc 2. Pasaules kara viņa strādāja par sētnieci, bet pēc tam tika pārcelta darbā uz Pilsētas izpildkomiteju par namu pārvaldnieci. Deviņdesmito gadu sākumā Emīlija Zvaigzne pārcēlās uz Liepas pagastu, kur nodzīvoja līdz mūža beigām.



Atmiņu stāsti


Mana vecmamma Emīlija Zvaigzne

     Jo man pašai vairāk gadu, jo vairāk atgriežos savas dzīves atmiņās, pārdomāju un ieraugu vai saprotu to, ko kādreiz nesapratu. Oma bija skarbas dabas. Bet taisnīga. Laikam jau tāpēc, ka dzīve bija skarba – dažu gadu laikā apglabājusi 2 bērnus un vīru. Palikusi ar zīdaini uz rokām. Manai mammai bija vienpadsmit mēneši, kad viņas tēvs - Voldemārs Zvaigzne, atvaļināts Daugavpils jātnieku pulka instruktors, nomira. Oma stāstīja, ka viņš kaut kādā negadījumā kritis no zirga un stipri traumējis muguru un kā invalīds ticis atvaļināts. 1935. gadā viņš nomira un ir apglabāts Liepas kapos. Bet ne par to. Bija reize, kad oma stāstīja par saviem kaimiņiem Cēsīs - Kristīni un Aleksi Kondratjeviem. Kad viņa ar vīru pārcēlās uz Cēsīm, tur viņiem nebija neviena rada vai drauga. Vīrs – invalīds, divas mazas meitiņas. Kaimiņi - Kristīne un Aleksis Kondratjevi, visādi palīdzējuši. Es domāju, ka viņi žēloja manu omu un viņas vīru. Pēc tam nomira viena omas meitiņa, tad nomira vīrs, tad otra meitiņa. Oma palika ar savu pēdējo meitiņu, kas piedzima 1934.gada 20.jūnijā, manu mammu. Kristīnei un Aleksim bija 2 zēni – Uldis un Ivars, apmēram tādā vecumā kā mana mamma. Tā viņi bija dzīvojuši draudzīgi un izpalīdzīgi, līdz 1941. gada vasarā saslima zēnu mamma Kristīne un nomira. Glabāja viņu Cēsu Meža kapos 1941. gada 21.jūnijā, kad pa skaļruņiem tika pārraidīts valsts paziņojums par to, ka sācies karš. Oma stāstīja, ka cilvēki kā neprātīgi, kā tādi muļķi, pēkšņi bēguši prom, it kā karš tepat jau būtu. Palikusi viņa, Aleksis un mācītājs. Tā pa trim kapu aizbēruši un pēc tam Kristīni pieminējuši. Aleksis drīzumā paņemts armijā un tai pašā vasarā arī kritis. Zēni kļuva bāreņi, tika nodoti bērnu namā, jo viņu tante viņus negribēja adoptēt. Ivars un Uldis brīvlaikos brauca pie manas omas uz Cēsīm. Tagad viņiem jau mazliet pāri 80 gadiem un viņi vēl joprojām draudzējas ar manu mammu. Oma nomira 2004. g. 27.februārī  97 gadu vecumā. Zinu, ka viņa gribēja nodzīvot līdz simts gadiem.

Ija Zvaigzne



Galerijas

Emīlija Zvaigzne