Elizabete (Elza) Ģērdēna (dz. Bukovska)

Elizabete (Elza) Ģērdēna

Dzimis: Balvu apriņķis, Latvija - 1941. gada 27. Marts
Miris: Liepa, Latvija - 2013. gada 3. Oktobris



Atmiņu stāsti


Mana mamma Elza

Mana mamma ir no Latgales, Balvu apriņķa. Viņa uzauga pie savas tantes, jo kara laikā gāja bojā mammas tēvs, un tā kā ģimenē palika četri bērni, viņas mammai bija ļoti grūti savilkt kopā galus, tāpēc Elizabete tika atdota audzināšanā savai tantei, mammas māsai, kuras ģimenē auga tikai viens dēls. Kara smagumu izjuta arī mana mamma.  Mammas tēvs krita karā. Mamma zināja stāstīt, ko nozīmē pusbads un nenormāls aukstums.  Agrā bērnībā viņa bija spiesta ganīt govis, un dzīvojās pa laukiem, tāpēc Elizabete prata visus lauku darbus. Viņa mācēja ne tikai ravēt, bet arī cūkai būdu sataisīt. Mamma visu mūžu strādāja diezgan smagus darbus, vieglākais no tiem – auklīte bērnudārzā. Strādājusi kolhozā un uz dzelzceļa. No Rīgas viņa uz Liepu nokļuva tieši tāpēc, ka taisīja dzelzceļu. Tā viņa atbrauca uz Liepu pie savas māsas, kas arī šeit dzīvoja. Un te arī palika, turpinot darbu kolhozā “Veidenbaums”, no kura par atzinīgiem darba nopelniem tika aizsūtīta uz Sočiem uz kūrortu, kurā viņa atpūtās un ārstējās. Mamma man un brālim vienmēr mācīja dalīties vienam ar otru un citiem cilvēkiem. Jebkādā veidā – svarīgi bija palīdzēt. Viņa mums mācīja to, ka nevajag būt skopam. “Kad atnāk ciemos, vienmēr cilvēks jāuzcienā, kaut vai ar tēju un maizi. Neēdušu cilvēku no mājas ārā nelaist,” tā viņa vienmēr teica. Viņa ir no Latgales. Tas dāsnums mammai ir no turienes, un no piedzīvotā kara laika. Mamma stāstīja, ka, kad Latgalē bijušas bēres, cilvēki nākuši paši ar savu bēru mielastu. Es vienreiz arī tādās biju un atceros, ka bija atnestas piecas lielas paštaisītas tortes. Viena tante uz mani paskatījās un, saprazdama manu sajūsmu, man toreiz teica: ” Meitiņ, tu tikai uzdzer ūdeni virsū. ” Tā tur cilvēki dalījās cits ar citu, viņiem svarīga bija savstarpēja uzticība un ģimene. Viņi visi jutās kā viena liela ģimene. Tā arī mana mamma vienmēr dalījās ar visiem, kas viņai bija apkārt un mācīja tāpat dzīvot arī man. Es iemācījos, ka svarīgākais dzīvē ir palīdzēt citiem un vienmēr būt laipnai. Vēl mammai ļoti patika adīt un tamborēt. Esmu lepna, ka viņas adījumi ceļojuši pa pasauli. Dzīves lielāko daļu esam nodzīvojušas kopā. Mamma daudz ir palīdzējusi dzīvē, atbalstījusi. Ne tikai mani, bet arī manu brāli. Mājās vienmēr viss bija kārtībā. Kad nācu no darba, mani gaidīja siltas vakariņas. Vakarā ar mammu pārrunājām dienas notikumus. Uz vecumu viņa daudz laika pavadīja mājās, uz beņķiem ārā nesēdēja un netenkojās.  Vēl mamma teica, ka  rušināšanās pa dārzu nomierina nervus. Teicu viņai, ka nākamajā dzīvē viņa būs agronome. It īpaši mammai patika tomātu sēšanas un piķēšanas – nervu nomierināšana bija ļoti svarīga nodarbe. Vēl mamma bija ticīga, viņa ļoti lasīja Bībeli. Kad es braucu uz kādu operāciju, viņa vienmēr lasīja Bībeli. Pēc ticības mamma bija pareizticīgā. Būtībā jau mamma ir Elza, bet krieviem nav tāda vārda, tāpēc viņa ir Elizabete.

Astrīda Kēniņa



Galerijas