Andrejs Zvaigzne (dz. Trippel)

Andrejs Zvaigzne

Dzimis: Altwarenburg, Pievolgas Vācu Autonomā republika, - 1929. gada 3. Aprīlis
Miris: Liepas pagasts, Latvija - 2001. gada 10. Aprīlis

Andrejs Zvaigzne dzimis ir pie Pievolgas Vācu Autonomajā Republikā. Viņa māte bija Anna Trippel, bet tēvs Andrejs Lēmanis, kurš gāja bojā, pirms vēl Andrejs bija dzimis. Kad sākās karš, visi pievolgas Vācieši tika izsūtīti no saviem dzimtajiem ciemiem. Andrejs kopā ar savu māti tika izsūtīts uz Sibīriju, bet, kad viņam palika 14 gadu, viņš jau skatījās pieaudzis, tāpēc tika izsķirts no savas mātes, kura, kopā ar savu brāli, tika nosūtīta uz Kazahstānu. Viņš pabeidz Kanskas Pedagoģisko skolu un 18 gadu vecumā viņš Sibīrijā sāka strādāt par skolotāju. Viņš mācīja savus vienaudžus. Sibīrijā Andreju pieskatīja kāds Pareizticīgo mācītājs Zaļivskis, kurš tika izsūtīts uz Sibīriju no Latvijas. Tieši šī pazīšanās kļūva par iemeslu tam, ka Andrejs iepazinās ar savu sievu Rasu Zvaigzni un 1959. gadā pārvācas uz Latviju pavisam. 1961. gadā Andrejs apprecējās ar Rasu. Ģimenē piedzima divas meitas - Inga un Ija. Andrejam ir 5 mazbērni un viens mazmazbērns. Mūžībā Andrejs aizgāja 2001. gada 10. aprīlī. Viņš ir apglabāts Liepas kapos.



Atmiņu stāsti


Mans vectēvs

Viņa istabā pie loga ir liels sekreters. Tur viņš sēž un kaut ko ļoti uzmanīgi dara. Viņš raksta vēstuli, saloka to, ieliek aploksnē. Markas viņš nelaiza, viņam ir speciāls spilventiņš, uz kura marka tiek uzlikta un kļūst lipīga, pirms ar spēku tiek piespiesta klāt baltai aploksnei. Es gan tad, kad esmu nonākusi viņa istabā markas līmēšanas brīdī, viņam prasu, lai dod man. ( Tāda pirmā, jocīgi nenosakāmā bērnības garša - markas līme) Tad vēstule tiek aizlīmēta un uz tās uzspiests zīmogs ar vārdu un adresi. Andrejs Zvaigzne, dzīvo tur un tur, pasta kastes numurs tāds un tāds. Aploksne tiek uzlikta uz vairākām tādām pašām tikko aizlīmētām aploksnēm, kuras ceļos pa visu pasauli, cerībā sasniegt savu adresātu. Nākamā darbība - ar īpašu vēstuļu atveramo nazīti ļoti rūpīgi tiek atvērta kāda aploksne. No tās tiek izņemtas aprakstītas lapas. Vectēvs sāk lasīt. Ik pa brīdim iesmejas. To viņam uzrakstījis kāds draugs. No Vācijas? Vai Krievijas? Vai kāds cits filatēlists no... “Schau mal, Anniņa, eto iz Avstraļii”, viņš man rāda marku, kas uzlīmēta uz tikko atvērtās aploksnes. Tur virsū ir kaut kāds krāsains putns. Vēl kādu brīdi skatos uz vectēvu un to, cik rūpīgi viņš no aploksnes ņem laukā arī vairākas pastmarkas, kuras viņš uzreiz ieliek tām jau iepriekš sagatavotā albumā, apskata tās, aizver albumu un turpina lasīt vēstuli. Tad viņš sāk ar mani runāt vāciski, bet, saprotot, ka es vēl maza un daudz neko nesaprotu, turpina ar mani runāt krieviski, kā vienmēr. Liekot man apsolīt, ka kādu dienu es iemācīšos arī viņa dzimto – vācu valodu. Es piekrītu, un viņš turpina lasīt. Vectēvs lielāko daļu sava mūža bija filatēlists un daudz ceļoja arī ar vēstuļu starpniecību. Vēl brīdi vēroju kā izskatās cilvēks, kurš lasa. Tad man apnīk, un es piedāvāju viņam uzspēlēt “duraku”. Albums, kurā tikko ieliktas pastmarkas, tiek aiznests uz īpašo filatēlijas istabu, vēstules paliek sekreterā, tas tiek aizslēgts. Mēs abi tūliņ spēlēsim kārtis. “Bet tikai bez padošānām un sākot no sešiniekiem.” Mēs abi aizejam uz blakus istabu, un spēlējam ar padošanām, jo man tā patīk labāk. Un, sākot no divniekiem, nevis sešiniekiem. Kad esam beiguši kārtējo partiju, es dodos laukā, bet vectēvs – atpakaļ pie sava galda.

Anna Zvaigzne



Galerijas

Andrejs Zvaigzne

Andrejs