Andrejs Zvaigzne (dz. Trippel)

Andrejs  Zvaigzne

Dzimis: Altwarenburg, Pievolgas Vācu Autonomā republika, - 1929. gada 3. Aprīlis
Miris: Liepas pagasts, Latvija - 2001. gada 10. Aprīlis

Andreja māte bija Anna Trippel, bet tēvs Andrejs Lēmanis, kurš gāja bojā, pirms vēl Andrejs bija dzimis. Kad sākās karš, visi pievolgas Vācieši tika izsūtīti no saviem dzimtajiem ciemiem. Andrejs kopā ar savu māti tika izsūtīts uz Sibīriju, bet, kad viņam palika 14 gadu, viņš jau skaitījās pieaudzis, tāpēc tika izsķirts no savas mātes, kura kopā ar savu brāli tika nosūtīta uz Kazahstānu. Viņš pabeidza Kanskas Pedagoģisko skolu un 18 gadu vecumā Sibīrijā sāka strādāt par skolotāju, kur mācīja savus vienaudžus. Sibīrijā Andreju pieskatīja kāds Pareizticīgo mācītājs Zaļivskis, kurš tika izsūtīts uz Sibīriju no Latvijas. Tieši šī pazīšanās kļūva par iemeslu tam, ka Andrejs iepazinās ar savu sievu Rasu Zvaigzni un 1959. gadā pārvācas uz Latviju pavisam. 1961. gadā Andrejs apprecējās ar Rasu. Ģimenē piedzima divas meitas - Inga un Ija. Viņš pabeidza Latvijas Universitātes svešvalodu fakultāti, Vācu filoloģiju un turpināja strādāt par skolotāju līdz aiziešanai pensijā.



Atmiņu stāsti


Mans vīrs Andrejs Zvaigzne

Andreju pirmo reizi es satiku Cesīs. Naktī stāvot rindā pēc mēbelēm. Andrejs, kurš tajā laikā bija atbraucis ciemos pie Zaļivskiem, ar kuriem bija iepazinies Sibīrijā, bija atnācis līdzi savai draudzenei Marijai Zaļivskai, kura arī tai rinda bija tāda paša iemesla dēļ. Marija iepazīstināja mani ar Andreju. Jauns, stalts vīrietis ar brūnām acīm, tumšiem matiem. Viņš toreiz dikti jokojas un smīdināja mani uz nebēdu. To vasaru mēs abi ar Andreju pavadījām kopā. Rudenī Andrejs aizbrauca atpakaļ pie savas mātes, kas dzīvoja Kazahstānā. Mēs turpinājām sarakstīties, līdz Andrejs atbrauca uz Latviju pavisam, un mēs apprecējamies. Abi strādājām Gaujas Līču sanatorijā. Viņš bija pedagogs, jo bija beidzis Kanskas pedagoģisko skolu un jau Sibīrijā strādājis par skolotāju. Es biju medmāsa. Vēlāk uz Latviju pārvācās arī Anna, Andreja mamma. Viņa bija Andreja tuvākais cilvēks. Tieši pateicoties mammai viņš bija tāds, tik iejūtīgs, laipns, mīlošs. Viņš, neskatoties uz to, ka savā jaunībā bija ļoti daudz pārdzīvojis, nebija zaudējis sirsnību un cilvēku mīlestību, jo visu, kam viņš bija spiests iet cauri mazs puika būdams, tomēr pavadīja ļoti liela mīlestība, ko viņam deva viņa mamma. Un šo mīlestību un ticību labajam viņš turpināja izplatīt sev apkārt. Varbūt tieši tāpēc lielāko Latvijā pavadīto mūža daļu Andrejs nostrādāja Cēsu kolonijā. Tur viņš mācīja vēsturi un sabiedrības mācību puikām, kuri par lielākiem un mazākiem likuma pārkāpumiem bija spiesti izciest ieslodzījumu. Šobrīd visvairāk es atceros to, ko viņš man vienreiz teica: „Pa visiem tiem daudzajiem gadiem, ko es esmu nostrādajis kolonijā, tikai divi vai trīs puikas bija rūdīti neģēļi. Visi pārējie bija mazi, nobijušies puikas, kuri paši nesaprot, ko izdarījuši.” Šis teikums viņu raksturo vislabāk. Viņš ticēja labajam cilvēkos arī tad, kad citi, iespējams, jau bija novērušies. Tā bija tā mīlestība, kura dzīvoja viņā. Andrejs aizgāja mūžībā 2001. gada 10. aprīlī. Apglabāts Liepas kapos, blakus savai mammai Annai, viņš turpina dzīvot savu mīļo atmiņās, savos bērnos, mazbērnos un mazmazbērnos.

Rasa Zvaigzne



Galerijas

Andrejs Zvaigzne