Ādolfīne Ēdolfa

Ādolfīne Ēdolfa

Dzimis: Jelgava, Latvija - 1922. gada 18. Februāris
Miris: Jūrmala, Latvija - 2009. gada 12. Janvāris



Atmiņu stāsti


Ādolfīne Ēdolfa. Vectētiņa māsīca, bet man - mīļā Adas tante.

Savas bērnības vasaras kopā ar māsu aizvadījām Jūrmalā, Adiņas vasarnīcā. Kamēr vecāki bija aizņemti darbos Rīgā, mēs kopā ar Adas tanti gājām ogot, dziedājām dziesmas un stāstījām viena otrai stāstus. Vislabāk man patika, kad stāstus stāstīja Adas tante, jo tie bija krāšņi, piedzīvojumu pilni - parasti, par meža valstību un tā iemītniekiem: rūķiem, fejām un meža gariņiem. Tomēr stāsti nebija tikai pasakas vien. Adiņa stāstīja arī stāstus no savas bērnības un jaunības gadiem. Visspilgtāk es atceros stāstus par kara laiku, par 1944. gada 28. jūnija Jelgavas bombardēšanu. Adas tante stāstīja sajūtas, kā 28. jūnija naktī esot pamodusies no kaucošām, švīkstošām raķetēm, kas izrādījās reaktīvie mīnmetēji. Visa Jelgava vienas nakts laikā esot pārvērtusies liesmojošā haosā, kur katrs glābiņa meklētājs ar mazu, vēl saglābtu pauniņu no mājām, ir bēdzis un slēpies, kur nu pagadās. Adiņa nāca no labi situētas ģimenes, tāpēc glābiņu atrada Jūrmalā, tēva vēl nepabeigtajā vasarnīcā. Tā Adas tante tur atrada sirdsmieru un Jelgavas vietā iemīlēja Jūrmalu. Esmu pārliecināta, ka arī manī ir pārmantojusies kāda daļiņa no mīlestības pret šo vietu, jo vēl aizvien savas vasaras es aizvadu Adas tantes vasarnīcā, eju ogot, dziedu dziesmas, tikai pietrūkst mīļās tantes stāstu un iespējas iegūt atbildes uz jautājumiem, kas netika uzdoti, jo biju par mazu, lai saprastu stāstu dziļumu un patiesumu.

Agnese Lasmane



Galerijas

Adas tante ar saviem vecākiem.