Andrejs Zvaigzne (dz. Trippel)

Andrejs Zvaigzne

"Tad viņš sāk ar mani runāt vāciski, bet, saprotot, ka es vēl maza un daudz neko nesaprotu, turpina ar mani runāt krieviski, kā vienmēr. Liekot man apsolīt, ka kādu dienu es iemācīšos arī viņa dzimto – vācu valodu. Es piekrītu."


Arveds Pilanders

Arveds  Pilanders

     Onkuli Arvedu esmu tikai vienreiz satikusi. Jau pēc tam, kad viņš  ar savu brāli Ādolfu un viņa sievu atgriezušies no Krievijas, kur devās bēgļu gaitās, karam sākoties, tad dzīvojuši kādu brīdi Latvijā, līdz tomēr devušies bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur es viņu arī satiku. Vācijā Vircburgas bēgļu nometnē. Arveds bijis manas māmiņas Terēzes mīlākais brālēns. Viņš bija ļoti labs cilvēks un, neskatoties uz grūto dzīvi, kad jāpamet savas mājas, viņš nemēdza sirdīties. Savu sievu Margrietu Linkevičs viņš satiek un apprec Pēterpilī. Tur arī dzimst viņu pirmais bērns — meita Ina, 1921. gadā. Arveds, ja pareizi atceros, ir strādājis...


Terēze Brence (dz. Apsīte)

Terēze Brence

     Par savu māti jau visi varam stāstīt daudz. Mēģināšu tā īsi un skaidri. [ Terēzei agrā bērnībā ir nelaimīgs kritiens. Izmežģīta gūža. Viena kāja mazliet īsāka par otru. Lai tās vienādotu, apavu papēdim jāliek mazs paaugstinājums. Kurpes jāvalkā gatavotas viņas kājām.] Pēc proģimnāzijas beigšanas Alūksnē — izglītību turpina meiteņu ģimnāzijā Madonā. Kara apstākļu dēļ Madonas skolu slēdz. Terēze dodas uz Pēterpili un tur beidz ģimnāziju un arī pedagoģisko klasi. Ir skolotājas tiesības. Beidz ar sudraba medāli. Skolā viņa vienmēr ir izcila skolniece. Ir 1917. gads. Revolūcija Krievijā. Skolas internāts ir jāatstāj. Arī mājās — Latvijā &mdash...


Hilda Roziņa (dz. Apsīte)

Hilda Roziņa

     No Bērnības atceros, ka tās bija jaukas dienas, kad Rīgā ieradās tante Hilda. Abām māsām, Terēzei un Hildai, bija tad nebeidzamas sarunas. Dažreiz viņas abas sirsnīgi smējās un to bija tik labi dzirdēt. Atceros arī bērnības vasaras jūrmalā Mellužos. Tagad tā ir Pumpuru stacija. Hilda vairākas vasaras ārstējās Ķemeros. Brauca pie mums Mellužos nedēļas nogalēs. Tad sestdienu rītos māmiņa man sacīja: „Paskrien nu pretim savai krustmātei". Un es arī tā darīju. Cauri priežu meža stūrim uz staciju. "Rūnanu" māsas satika labi. Ne tā tas bija ar brāli Verneru. Es biju maza, kad "Rūnani" tika pārdoti. Varbūt tas, ko atceros un rakstu nav patiesība. Vismaz ne visos punktos. Tas bija tāds...